Mūsdienās jebkurā veikalā, kur pārdod augļus un dārzeņus, ar tiem piekrautajās vitrīnās sava vieta ierādīta arī zaļganajiem, oranžajiem vai koši dzeltenajiem greipfrūtiem – tuviem apelsīnu radiniekiem.
Tulkojumā no angļu valodas vārds “greipfrūts” nozīmē “vīnogu auglis”, tā tas nosaukts tāpēc, ka greipfrūti zaros aug nevis pa vienam, bet ķekaros. Līdz XX gadsimta 30. gadiem uzskatīja, ka greipfrūti galvenokārt aug tikai Indijā, taču tagad tie pie mums tiek vesti no dažādām valstīm, visbiežāk – Turcijas, Grieķijas, Ēģiptes.
Tagad ar šā agrāk mazpazīstamā augļa audzēšanu fermeri nodarbojas vai visās valstīs, kurās ir atbilstošs klimats, un pirmām kārtām – Japānā un Izraēlā. Bet Kalifornijas štats ASV pēdējos gadu desmitos kļuvis par pasaules līderi greipfrūtu audzēšanā. Cilvēku interese par greipfrūtu aug ar katru dienu un ne bez pamata, jo grūti atrast augli, kas vēl varētu būt tik vērtīgs veselībai.
Greipfrūtos absolūti viss – sākot no kauliņiem un beidzot ar mizu – satur unikālus vitamīnus, mikroelementus un bioflavonoīdus. Piemēram, tāda apbrīnojama viela kā naringīns aktivizē aknu darbību, kvercetīns un gesperidīns veicina tauku sadalīšanu un sadedzināšanu organismā, likopēns novērš onkoloģisko slimību attīstību, glikozīdiem piemīt spēcīgas antisklerotiskas īpašības.
Gatavie augļi satur daudz ogļhidrātu, augļu un organiskās skābes (pirmām kārtām, citronskābi, ābolskābi un skābeņskābi), pektīnvielas, šķiedrvielas, kā arī A, B, D, P vitamīnu. Savukārt C vitamīna vienā prāvā greipfrūtā ir tik, cik dienā nepieciešams veselam, smagu fizisku darbu strādājošam cilvēkam.
Greipfrūta augļi arī rosina apetīti un uzlabo gremošanas procesus, palīdz atbrīvoties no funkcionāliem aknu traucējumiem, pazemina koronārās mazspējas un hipertonijas attīstības risku, stiprina asinsvadus un palīdz saglabāt to sieniņu elastību, kā arī ātri atjauno spēkus pēc smagas darbadienas.
Parasti mēs cenšamies greipfrūta mīkstumu notīrīt iespējami rūpīgāk ne tikai no mizas, bet arī rūgtajām plēvītēm. Un aplam! Baltajās plēvītēs, kas apņem augļa daiviņas, ir pat vairāk pektīna un C vitamīna nekā mīkstumā, tāpēc greipfrūtu ieteicamāk ēst ar visām plēvītēm.
Lai lasītu raksta turpinājumu, šķiriet nākamo lapu!